Katram no mums ir interneta lietošanas prakse. Straujā iespēju paplašināšanās un interneta pielietojumu daudzveidība vedina mūs uzdot jautājumu – kāds būs internets pēc 10 gadiem?

Izrādās, šāds jautājums ir tik pamatots, ka industrijas profesionāļi un interneta attīstības pētnieki to izvirzījuši kā risināmu problēmu ar augstāko prioritāti.

Atbilde uz šo jautājumu sniedz industrijai mērķtiecīgu ievirzi nākamo tehnoloģiju izstrādē, savukārt klientam ļauj apzināties perspektīvos telekomunikāciju organizāciju pakalpojumus. Pirmais problēmas mērķtiecīga risinājuma vilnis sākās 1996. gadā ar starptautiski atzīta koncepta internets2 ieviešanu, bet otrais vilnis iezīmējās ap šīs desmitgades vidu.

ASV Nacionālais zinātnes fonds sāka ilgtermiņa iniciatīvu FIND (Future Internet Design), bet Japānas Nacionālais ICT institūts aizsāka AKARI projektu ar mērķi 2010. gadā Japānā izveidot tīklu NXGN (Next Generation Network), bet 2015. gadā NWGN (New Generation Network). Eiropā nākotnes internets tiek veidots 7. ietvarprogrammas (2007.– 2013.) ietvaros. Turklāt visās šajās lielvalstīs tiek finansēti projekti (ASV projekts GENI (Global Environment for Network Innovations), Japānā tīkls JGN2PLUS (Japan Gigabit Network), Eiropā projekts FIRE (Future Internet Research&Experimentation)) jauno tehnoloģiju un pakalpojumu izmēģināšanai speciālā eksperimentālā tīklā. Eiropas 7. ietvarprogrammas nākotnes interneta pētniecība notiek šādos virzienos: nākotnes tīkli (telekomunikācijas), pakalpojumi un programmatūra, saturs, mediji un 3D internets.

Ko mēs nākotnē varam sagaidīt?

Minēsim tikai dažus ieguvumus un risināmās problēmjomas. Tīkli: tīkla ātrdarbības pieaugums (10 līdz 100 Gbit/s), tieši gaismeju savienojumi (lambda komutācija, nevis pakešu komutācija), bezvadu tīkli mobilitātes nodrošināšanai, sensoru tīkli (tīklā ieslēgti digitāli kontrolējami dažādi devēji – siltuma regulatori, energotaupītāji, apsardzes devēji, mājas automatizācijas ierīces u.c.), pašorganizējošie tīkli (bieži pašorganizējoši bezvadu sensoru tīkli-devēji atpazīst slēgumu tīklā un kaimiņus, tādējādi paškonfigurējoties) un tīklu pārvaldības vienkāršība, datu aizsardzība un
energotaupība. Rezumējot – tīkla kapacitātes pieaugums, kas nodrošina
klientam darba kvalitāti.

Līdzīgi kā televīzijā – daudzu desmitu gadu garumā esam piedzīvojuši tehnoloģiju maiņu un katrreiz novērtējam iegūtās kvalitatīvās pārmaiņas.

Pakalpojumi: virtualizācija, piemēram, jau tagad mēs varam
doties virtuālā pastaigā pa pilsētas ielām ar Google Maps palīdzību.

Datorlietās: mākoņdatošana – klients tiek attālināts no tehnoloģijām
un tehniskiem jautājumiem, pieprasot skaitļošanas resursus loģiskā līmenī (datu glabāšanu, procesora jaudas), cik vajag, un uzreiz, kad vajag, – līdzīgi kā telefonijā pirms zvana nav nepieciešams nodarboties ar sarunas iekārtošanu, kā tas bija agrāk.

Saturs: datu aizsardzība un divas pretējas nepieciešamības – no vienas puses, iegūt daudz datu noteiktai nepieciešamībai, no otras puses, pasargāt mūs no lieku datu lēruma. Bieži šo problēmu salīdzina ar cilvēku ēdināšanu: nepārēdīsimies, bet ēdīsim tik daudz, lai justos labi.

Rihards Balodis-Bolužs,
LU aģentūras Latvijas Universitātes Matemātikasun informātikas institūts
direktors